Valodu māja

Finns Skorderuds “Nemiers”

Grāmata Nemiers

Nemiers ir kļuvis par modernā cilvēka ikdienas dzīves neatņemamu līdzgaitnieku, taču daudzus no mums tas nomāc, mēs cīnāmies ar to. Vai tā nav cīņa ar vējdzirnavām?

Finna Skorderuda (Finn Skårderud) grāmata “Nemiers” Daces Deniņas tulkojumā sniedz iespēju ieskatīties pasaulē, kurā ar nemieru varētu samierināties. Tās unikalitāti nosaka autora pieeja un forma – tā ir kaut kas pa vidu starp augstvērtīgu daiļliteratūru un kvalitatīvu zinātnisko literatūru. Autors, aplūkojot mūsu laikmeta radītās “smalkās kaites”, kādas tās parādās psihoterapeitiskajā dialogā, runā par kultūru un tās pretrunām, neuzbāzīgi rosinot lasītāju uz individuālu refleksiju un tajā balstīta salīdzinoša pasaules uzskata attīstīšanu. Ietverot grāmatā gan ceļojumu aprakstus, gan, piemēram, tādu literatūras klasiķu kā Franca Kafkas, Tomasa Bernharda, Fernandu Pesoas, Sūzenas Sontāgas darbu analīzi, Skorderuds apcer saiknes zaudēšanu ar sevi, dzīvi galējībās, bērnu audzināšanu, attiecību veidošanu un daudzus citus jautājumus.

Skorderuda teksts (..) spēj atklāt vēl vienu slāni: kas iesākumā no virspuses izskatījās pēc paškaitējuma, ēšanas traucējumiem, dziļas depresijas vai narcistiskās traumas, ar laiku pārtop veselā, unikālā pasaulē ar savu cēloni un likumsakarīgo virzību. Arī pati grāmata prasīs laiku, lai to lasītu un līdz ar to – domātu līdzi

Nils Sakss-Konstantinovs, latviešu izdevuma pēcvārda autors

Nemiers
Grāmata "Nemiers"

“Nemiers” oriģinālā tika izdots 1998. gadā. Nu grāmata ir kļuvusi par bestselleru Norvēģijā un ir izdota vairākās citās valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā un Lietuvā.

Autors izdevuma priekšvārdā raksta: “No manis kā ārsta un psihiatra sagaida zināmu kompetenci diagnožu noteikšanā. Jā, protams, taču mani interesē arī lielās sakarības, ko mēs varētu dēvēt par laikmeta diagnostiku. Citiem vārdiem izsakoties: kāds ir šī laika gars? Laikmeta diagnostikā ir jēdzieni, ar ko mēs pastāvīgi saduramies un esam spiesti sadzīvot: tie ir “temps”, “pārmaiņas”, “akcelerācija” un mūsu vairāk vai mazāk veiksmīgie mēģinājumi to visu kontrolēt. Es visu apvienoju vienā jēdzienā – “nemiers”. Drīz būs pagājis ceturtdaļgadsimts, kopš “Nemiers” pirmo reizi tika izdots norvēģiski. Pēc tam esmu saņēmis daudz jautājumu par to, kad varētu sekot grāmatas turpinājums ar nosaukumu “Miers”. Diemžēl ne es, ne sabiedrība līdz tam neesam nonākuši. Sabiedrības nemiers joprojām ir noteicošais apstāklis mūsu dzīvē.”

Lai arī latviskajā kultūrtelpā tiek izdotas modernā cilvēka psihei veltītas grāmatas un pētījumi, tie lielākoties ir vai nu adresēti specifiskam profesionāļu lokam, vai arī ir populāras praktiskās psiholoģijas rokasgrāmatas. Skorderuda “Nemiers” var kļūt par pozitīvu notikumu arī modernajā Latvijā, jo tajā iekļautās zināšanas dos mums iespēju meklēt un pat atrast harmoniju ar šo laikmetu.

Finns Skorderuds (1956) ir norvēģu psihiatrs, psihoterapeits, rakstnieks un profesors, kurš globālu atpazīstamību ieguva caur Tomasa Vinterberga filmu “Vēl pa mēriņam”, kurā tika apspēlēta kāda Skorderuda frāze, kas kļuva par filmas dzinējasi. Taču Skorderudu it nemaz nav komiķis, viņš ir nozīmīgs ēšanas traucējumu speciālists Norvēģijā, ir dibinājis un vada ēšanas traucējumu institūtu Villa Sult, kā arī ir Norvēģijas Olimpiskās komitejas psihiatrs. Skorderuds ir filmu, mākslas un literatūrkritiķis, daudzu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un grāmatu autors.

Dace Deniņa (1973) ierindojas starp Latvijas izcilākajām tulkotājām ar 60 grāmatu tulkojumiem no skandināvu valodām. Viņa ir tulkojusi tādus autorus kā Ibsens, Strindbergs, Ēriks Fosness-Hansens, Pērs Ūlovs Ēnkvists un Tūve Jansone. 2014. gadā viņa tika nominēta LALIGABAi par Gunnsteina Bakes romāna “Moda un Oda” tulkojumu latviešu valodā. 2019. gadā Valodu māja izdeva viņas tulkoto Gābriela Skota romānu “Avots”.

Grāmatā izmantotas Ernesta Kļaviņa ilustrācijas.

Ilzes Kalnbērziņas-Prā / “Kolektīvs” dizains.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un norvēģu literatūras fonda “NORLA” finansiālu atbalstu un iespiesta “Jelgavas tipogrāfijā” uz papīra Munken Print White 90 g/m2.

Grāmatu var iegādāties Valodu mājā Avotu ielā 33, Rīgā, kā arī lielākajās Latvijas grāmatnīcās.

Cena Valodu mājā: 20,00 EUR.

Finns Skorderuds savā grāmatā rāda daudzslāņainu pasaules attēlu. Psihoanalīzes teoriju un praktisko pieredzi psihiatra un psihoterapeita darbā viņš apvieno ar literatūras un mākslas darbu analīzi un dzīves pieredzi. [..] Grāmata būs interesanta lasītājiem, kas interesējas par psiholoģiju, psihoanalīzi un mūsdienu kultūras parādībām. Arī tad, ja ne visi temati grāmatā šķiet vienlīdz saistoši, starp tiem ir iespējams atrast kaut ko sev ļoti būtisku.

Intervija ar tulkotāju Daci Deniņu www.la.lv intervija

Viņš droši vien nav ģēnijs, bet ne jau ģēnijs mums ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs skolotājs, kas mācītu sarunāties maigi. Un Finns Skorderuds ir tieši šāds skolotājs. (..) Valodas stils grāmatā pielāgojas žanram – tātad katram fragmentam tas ir atšķirīgs. Tomēr šāda izteiksmes dažādība nav traucējoša, bet gan nodrošina, ka nemiers tiek pārdzīvots un saprasts vairākos līmeņos – emocionālā, racionālā, dažbrīd arī fiziskā. Turklāt fragmenti piedāvā arī dažādus skatpunktus fenomenoloģiskam nemiera aprakstam. Dažbrīd tas ir skrupulozs Skorderuda pašnovērojums, citkārt viņš vēro cilvēkus vai atstāsta kāda citus pētnieka veiktus novērojumus vai analīzi.

Sofijas Annas Kozlovas recenzija “Kam vajadzīgs valodisks apskāviens?”

Prieks, ka latviski grāmata iznākusi arī vizuāli ārkārtīgi skaista, dizainu veidojusi Ilze Kalnbērziņa-Prā, izmantotas Ernesta Kļaviņa ilustrācijas. It kā noslīdējušie lappušu numuri, votu – reiz izveseļošanās gadījumā pie svētbildēm likto kāju un roku atveidi, kā arī karikatūrām līdzīgi apspēlētās mūsdienu cilvēka dzīves nepieciešamības, noskaņo uz radošumu un atvērtu prātu arī teksta baudīšanā.

Saruna ar grāmatas publicēšanas idejas iniciātoru Snorri Karkonenu-Svensonu, grāmatas tulkotāju Daci Deniņu un pēcvārda autoru Nilu Saksu-Konstantinovu Latvijas Radio raidījumā “Augstāk par zemi”

Grāmatu uzsākt lasīt nav viegli, jo sākums ir tāds, ka rodas priekšstats par to, ka grāmata tīrā veidā ir saistīta ar psiholoģiju. Neskatoties uz to, ka grāmata nav rakstīta ar tradicionālo saturu lasīšanai, tā pakāpeniski ievelk neierastā grāmatas satura iepazīšanā. Tuvojoties grāmatas beigām, rodas sajūta, ka ieinteresētība tiek ievilkta atvarā, un ir vēlme turpināt to lasīt, jo rodas iespēja ieskatīties ne tikai reālos pacientu dzīves notikumos, bet arī paša autora dzīves skatījumu.

Maija Liepa Blogs “Domu graudi”

Līva Alksne Blogs “Lalksne”